Georgijs Osokins un Sinfonietta Rīga
Pilna jauneklīgas aizrautības un negaidītu pavērsienu ir Ludviga van Bēthovena Ceturtā simfonija, kuru Roberts Šūmanis reiz tēlaini raksturojis kā “slaiku grieķu jaunavu starp diviem ziemeļnieciskiem milžiem”. Nudien, tapis starp heroisko Trešo un liktensmotīva caurausto Piekto, šis Vīnes klasiķa meistardarbs koncertafišās parādās nepelnīti retāk par viņa pārējiem astoņiem žanra paraugiem, kaut slavinošus apbrīnas vārdus tam veltījuši arī Mendelszons, Berliozs un vēl daudzi citi dižgari.
Tapis teju vienlaicīgi ar Ceturto simfoniju ir arī Bēthovena Ceturtais klavierkoncerts, kurš nu jau vairāk nekā divus gadsimtus klausītājus turpina valdzināt ar saviļņojošu melodismu un gaišu melanholismu, velnišķīgu virtuozitāti un eņģelisku sapņainību.
Ekspresīvi nospriegots un emocijām piesātināts ir arī mūsu pašu Pētera Vaska skaņuraksts, liekot ieklausīties pamazām izzūdošajās dabas balsīs un aicinot attīrīt dvēseli no ierastās bezrūpības par pasauli un nākotni. To apliecina arīdzan latvieša “Musica appassionata”, kuru 2002. gadā Somijā pirmatskaņoja Ostrobotnijas kamerorķestris komponista uzticamā domubiedra Juhas Kangasa vadībā.
Savukārt, Dzintaru koncertzālē šo stīginstrumentiem rakstīto partitūru atskaņos Vaska mūziku lieliski izjūtošā Sinfonietta Rīga, pie diriģenta pults stājoties franču izcelsmes diriģentam Remī Balo (Rémy Ballot). Solista gods šajā “Rīgas festivāla” koncertā uzticēts spilgtajam pianistam Georgijam Osokinam, kura dziļi izjustās, skaņkrāsās niansētas un oriģinālās interpretācijas lietpratēji tuvās un arī tāltālās zemēs slavinājuši kā spožas un neparedzamas, valdzinošas un revolucionāras.
Programma
Ludvigs van Bēthovens Ceturtā simfonija Sibemolmažorā op. 60, Pēteris Vasks "Musica appasionata", Ludvigs van Bēthovens Ceturtais koncerts klavierēm un orķestrim Solmažorā op. 58
Dalībnieki
Georgijs Osokins, klavieres
Sinfonietta Rīga
Diriģents Remī Balo